Zāles pret steigu

Viņa sauca sevi par Dabas dziednieci. Marta jau vairākus gadus palīdzēja cilvēkiem atgūt iekšējo līdzsvaru, izmantojot dabas spēku. Viņas pacienti bija visdažādākie – no lielajiem pilsētas biznesmeņiem līdz pat klusajiem lauku iedzīvotājiem. Visi meklēja to pašu – mieru un harmoniju.

Šoreiz Martas grupā bija neparasti daudzveidīga kompānija. Jauna ainavu arhitekte, kura meklēja iedvesmu saviem projektiem, pensionārs, kurš gribēja atbrīvoties no hroniskā stresa, un pusaudze, kurai bija grūti pielāgoties jaunajai skolai.

Viņu pirmā tikšanās notika mežā. Marta lēnām veda grupu pa takām, aicinot pievērst uzmanību katram sīkumam – saules stariem, kas šaudījās cauri lapotnēm, putnu dziesmām, pat sūnai, kas lēnām rāpās pa koka stumbru.

"Daba ir mūsu lielākais dziednieks," teica Marta, apstājoties pie veca ozola. "Katrs koks, katrs zieds, katra lapa nes sevī dzīvības spēku. Mums tikai jāiemācās to sajust."

Viņa iemācīja dalībniekiem dažādas prakses – apzinātas elpošanas, meditāciju, sazemēšanos. Viņi gulēja uz zemes, klausījās savā elpā, sajūta kā zeme atbalsta viņu ķermeņus. Viņi pieskārās kokiem, sajūtot to spēku un mieru.

Nākamajā reizē grupa devās pie jūras. Marta aicināja dalībniekus staigāt pa pludmali, ļaujot vējam un jūras šļakatām attīrīt viņu domas. Viņi savāca gludas jūras akmeņus, katram no tiem piešķirot kādu nozīmi – mīlestību, veselību, veiksmi.

Pēdējā nodarbībā grupa tikās Martas dārzā. Viņi stādīja ziedus, ravēja dobes, laistīja augus. Katrs darbs tika veikts lēni, apzināti, ļaujot rokām justies augsnes maigumam.

Laika gaitā katrs grupas dalībnieks atrada savu ceļu, kā izmantot dabas dziedinošo spēku. Jaunā ainavu arhitekte sāka iekļaut dabiskus elementus savos projektos, pensionārs sāka regulāri doties pastaigās mežā, bet pusaudze atrada mieru, kopjot dārzu pie mājas.

Marta bija laimīga, redzot, kā cilvēki atrod mieru un harmoniju dabā. Viņa zināja, ka katrs no viņiem ir atklājis savu unikālo saikni ar dabu un ka šī saikne viņus pavadīs visu mūžu.

"Laime nav kaut kas tāls un nesasniedzams," teica Marta. "Viņa ir tepat blakus, dabā, katrā no mums. Mums tikai jāiemācās to ieraudzīt un sajust."